2.Kor. 4:16-18 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Ir būtiski jautājumi, kurus vajadzētu sevī periodiski saklausīt.
Galvenais jautājums: iekš kā ir jāsaprot, kas ir Kristietība? Ko nozīmē apzīmējums – kristietis? Kādā veidā cilvēks sasniedz šo būtību? Kādā veidā cilvēks kļūst par kristieti?
Vai tas ir kristietis, kurš ir izlasījis Svētos Rakstus. Vai tas, kurš ir izlasītajam noticējis, zina liturģijas vai pielūgsmes procesu nozīmi, kurš piedalās Dievkalpojumos, lieto Svētos Sakramentus?
Kāds teiks, ka “Nē, ar to nepietiek! Vēl ir vajadzīga attiecīga dzīve, atbilstoša kristietības standartiem”. Bet ko tas nozīmē? Kāda ir tā dzīve? Kurš to saprot un spēj paskaidrot? Vai šis skaidrotājs ir “labāks” par citu skaidrotāju?
Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 17 maijs 2012 23:01
GAIDĪŠANA
Par draudzi -
Sprediķi
Autors Ruta Štelmahere
Tikai uz laiku laiks ir lineārs. Mēs ceļojam cauri laikam un nezinām, kas mūs sagaida aiz līkuma. Un ir nakts. Mums nav dots redzēt to, kas notiks rīt. Mums ir jāplāno darbi, jāsēj dārzi, lai novāktu ražu. Tomēr tik maz varam paredzēt. Ir tikai viena gaisma šajā tumsā – Dievs, kas ir Gaisma. Viņš apgaismo mūsu neziņu ar Dieva Vārdu
Varbūt tas jau ir redzēts, nav būtiski, būtiskais ir - mīļie, padomājiet, kas jūs esat un kas ir Viņš, ja Viņš atnāca, nomira un ir mūžīgi dzīvs DĒĻ MUMS! Kas tu esi, jeb cik vērts tu esi, ja DIEVS labprātīgi nomirst par Tevi? Ar to viss nebeidzas, nē, vēl vairāk - Dievs ceļas augšām un labprātīgi vēlas Tevī dzīvot to dzīvi, kurai nav sākuma un nebūs gala. Tāds ir mūsu Kungs, tāds ir Kristus. Viņš IR, IR, IR.... Mīļie, KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES, PRIECĪGAS JUMS VISIEM LIELĀS DIENAS!
Ebr. 1: 1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, 2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; 4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.
Mēs runājam par kaut ko tādu, ko nav darījis cilvēks. Tādēļ šis jautājums ir mums nesaprotams. Mūsu pestīšanas noslēpums līdz ticības vēstures beigu laikiem paliks līdz galam nesaprasts, jo to ir paveicis tikai Dievs. Savukārt, mēs uztveram, domājam, analizējam cilvēciskās kategorijās, caur cilvēcisko pieredzi. Tādēļ cilvēka Pestīšanas noslēpums paliek līdz galam neskaidrs. Tikai tik spējam saprast, cik pats Dievs mums atklāj jeb dara zināmu.