Bildes


Pleners-8
Pleners-8

Pieslēgties

Pašlaik pieslēgušies:

None


Designed by:

Pasaules radīšana Drukāt E-pasts
Autors Mareks Sarnovskis   
Multithumb found errors on this page:

There was a problem loading image http://www.psychologytoday.com/files/u47/Michelangelo_The_Creation_of_Adam_1510.jpg
There was a problem loading image http://www.psychologytoday.com/files/u47/Michelangelo_The_Creation_of_Adam_1510.jpg

CreationBībeles sākums – stāsts par pasaules radīšanu.

Mums tas ir tik elementāri uztverams, ka neliekas nekas īpašs. Tomēr ir būtiski, ka neviena no svētajām grāmatām citās reliģijās tā nesākas (Korāns, Mahabharata, Bhagavad Gītā1) Kaut kādas atsauces parādās par pasaules izcelsmi tikai šo svēto eposu vidū.

Kāpēc Bībele sākas ar pasaules radīšanas izklāstu? Vai tas ir būtiski? Tas tā noteikti ir!

Atcerēsimies, kādos apstākļos tiek sarakstīts 1. Mozus grāmatas radīšanas stāsts. Sarakstīšanas laiks un apstākļi - visas Piecas Mozus grāmatas tiek sarakstītas Izraēla klejošanas laikā pēc bēgšanas no Ēģiptes, Izraēls ir izgājis tuksnesī, Izraēlam nav savas zemes, tā ir klejotāju tauta bez savām mājām, tie ir atstājuši Ēģipti, bet vēl nav sasnieguši Palestīnas teritoriju, pati nabadzīgākā tā laika tauta, bez savas vēstures un rakstības. Kas no tā izriet? Ieskatīsimies Mozus 1. nodaļas paralēlajā vietā - Jesajas grāmatas 40. un tālāk dažās nodaļās, tur arī tiek izklāstīts kā Dievs rada pasauli, bet Jesaja precīzāk nekā Mozus norāda uz kontekstu, kurā šis Radīšanas process notiek. Jesaja runā uz savu tautu līdzīgā situācijā kā Mozus toreiz – Izraēlam atkal nav savas zemes, tauta atkal ir gūstīta Babilonijas impērijā un vergo, ir ļoti nabadzīga.

Mozus situācijā tauta kurn un lūdz, lai atgriežas Ēģiptē. Tur ir gaļa. Pielūgsim Ēģiptiešu Dievus un atkal būsim apmierināti ar savu stāvokli tur. Jesajas situācija ir pēc 400 gadiem. Izraēls jau atrodas Divupes vidienē. Un tauta saka to pašu - “kādēļ mums vajadzīgs Palestīnas Dievs, ja Viņš mums nepalīdzēja? Mēs zaudējām karā. Mūsu ienaidnieki izrādījās stiprāki un gudrāki un diženāki par mums. Varbūt mums vajadzētu pieņemt viņu dievus? Pielūgt Babilonijas dievus?”

Un tad Jesaja viņiem sāk sludināt kaut ko ļoti būtisku.

Taču pirms tam ir nepieciešama tematiska atkāpe.

Genoteisms. Reliģiju zinātnieki (etnogrāfi un vēsturnieki) 20.gs. ir vienojušies par to, ka politeisms savā dziļākajā būtībā ir jāsaprot savādāk nekā vispārpieņemtā daudzdievības ideja jeb daudzu dievu pielūgšana.

Analizējot civilizāciju reliģisko praksi, hierarhisko uzbūvi, zinātnieki secināja, ka pasaulē nav nevienas tautas, kas pa īstam būtu daudzu dievu pielūdzēja. Visas tautas vienmēr skaidri apzinājušās viena dieva esamību. BET!!! Daudzas tautas un kultūras uzskata, ka līdz tam lielajam vienam dievam viņām nav nekādas darīšanas. Kā arī tam vienam lielajam dievam nav nekādas darīšanas, lai krāmētos ar zemes lietām. (Kur nu vēl manām privātajām)

To reliģiskās tradīcijas formu zinātnieki nosauca – genoteisms. Kad kāda tauta izvēlas kādu mazu dievu ar kuru noslēdz savu derību. Piemēram, atcerieties no Jaunās Derības konteksta Grieķi Atēnieši pielūdza Atēnu dievieti, Efezieši slēdza derību ar Efezas Artemīdu. Katrai pilsētai ir sava dievība, kas to pasargā, pat katrai ģimenei. Šī pagāniskā izpratne ir joprojām līdzīga arī mūsdienās – līdz tam lielajam vienam dievam ir grūti tikt, bet ar šo mazo dievu, kurš mums ir, mēs visu sarunāsim, viņš mūs sargās.

Bet ir kāda būtiska lieta, kas izriet. Ja es savu dievu pielūdzu savā teritorijā, tad arī tu, kad atnāc pie manis, pielūdz manu dievu. Kad es aizeju pie tevis, man jāpielūdz tavs dievs. Kad grieķis aizbrauc uz Ēģipti, viņš apzinīgi iet uz Asīrisa templi un pienes tur pienācīgos upurus. Viņš uzskata, ka Astarte Babilonijā un Egeja Grieķijā ir viens un tas pats. Liekas, kāda toleranta reliģiskā kultūra!!!

Tomēr ir arī kādi citi secinājumi. Ja notiek divu tautu sadursme un kāda tauta karā uzvar, tad pagāniskā tradīcija izdara secinājumu “mana ienaidnieka dievi ir izrādījušies stiprāki par maniem dieviem!” Tādā veidā visās tautu reliģiskajās kultūrās nekad nav uzstādīts jautājums par reliģisko patiesību vai īsteno ticību. Runa vienmēr ir gājusi par reliģisko praksi, pielietojumu, bet nekad par Patiesību.

Te mums jāakcentē, ka tieši kristieši bija tie, kas sāka aizstāvēt šo sirdsapziņas tīrību – vienalga, kur mēs dzīvojam, kādā tautā atrodamies, mēs paliksim savā ticība, lai arī ko mums tas maksā. Mēs tiekam aizvainoti, apspiesti, gūstīti un mocīti un nogalināti, bet no sava Kristus mēs neatteiksimies. Tas bija veids kā kristieši ienāca un uzvarēja Romas Impēriju.

Un vēl viens izrietošs secinājums no augstāk minētā. Ja manas pilsētas vai tautas ekonomiskā labklājība un drošība bija atkarīga no manu dievību spēka - cik man tie spēs palīdzēt; tad likumsakarīgi bija, ka visai tautai bija tie dievi jāpielabina. (Grieķis varēja būt tolerants pret ēģiptieti, ja aizbrauca uz Ēģipti, bet, tajā gadījumā, kad ēģiptietis atbraucis uz Grieķiju, nepienesa upuri grieķu dieviem, tad tas jau tika uzskatīts par lielu morāles pārkāpumu. Bet gadījumā, kad grieķis nepielūdza Grieķijas dievu, vainīgais tika uzskatīts par nācijas nodevēju – sods tādam bija padzīšana vai nāve.)

Piemēram: Sokrātu tiesāja tieši par ateismu2. Viņš negodā mūsu vietējos dievus un māca par kaut kādu vienu vienīgo (vienoto) dievu.

Tādēļ kristieši kļuva par valsts ienaidniekiem. “Kā!? Jūs dzīvojat šeit un nepielūdziet mūsu dievus? Lūdziet savu Kristu cik vien gribiet, bet esiet tik labi un pielūdziet arī mūsējos gan Cēzaru gan Jupiteru.” Saprotiet, ka pielūgt Kristu nebija aizliegts. To varēja darīt paralēli, blakus citiem dieviem. Kristieši gāja uz arēnām un tika zvēru plosīti, jo atteicās to darīt līdzās citiem dieviem, jo teica ir tikai Viens Vienīgs Dievs. “Pagānu dievi ir velni” māca Bībele. Tādēļ visu grēku grēks ir elkdievības grēks.

TĀTAD!!! Jesaja savā uzsaukumā uz Izraēlu runā pret šo pagānisko domāšanas atjaunošanos savā tautā, kas ietvēra sevī ideju - “ja jau mēs zaudējām Babiloniešiem, tad mums vajadzētu pielūgt viņu stipros dievus un Astarti.” Un šeit Jesaja radikāli uzsver – klausies Izraēl, tu esi aizmirsis kādu mazu detaļu, tavs Dievs nav Palestīnas Dievs, kurš eksistē vienā rindā ar Ēģiptes un Babilonijas dieviem un visiem pārējiem. Tavs dievs ir Tas Viens Vienīgs Dievs, kura Vārds tik varens, brīnišķīgs un liels. Tavs Dievs ir viens pats radījis visu Kosmosu. Tavs Dievs ir Radītājs!!! Vienalga, kur tu atrodies, vai Palestīnā vai Babilonijā, Dievu ir jāpielūdz visur, tādēļ arī šeit ir jāpilda likums un Mozus bauslība.

Un šajās vairākās nodaļās, sākot ar 40to Jesaja stāsta – klausies Izraēl, Tavs Dievs no nekā ir radījis šo pasauli, Dievs, kurš var no kalniem var uztaisīt tuksnešus un izklīdināt kalnus vējā, no līdzenumiem likt uzcelties kalniem, Viņš ir pasaules un tavas, Izraēl, vēstures Valdnieks, Viņš var vārgo tautu uzcelt, dāvāt tai varu un valdīšanu, tādēļ neatkāpies, Izraēl, no sava Dieva. Tagad Tu esi vēsturisks “nekas”, bet Dievs no Tevis var radīt Ciānas kalnu.

Un lūk tieši to pašu Mozus sludina savējiem tautiešiem savā laikā, kad viņi klejo pa tuksnesi, izgājuši no Ēģiptes.

Īstenībā stāsts par pasaules radīšanu ir (eklezialoģistisks) Draudzes radīšanas jeb Dieva Tautas radīšanas stāsta sākums.

Jebkurā pagāniskā koncepcijā draudzes vai reliģiskās prakses vēsture (kā arī tautas vēsture) ir daļa no kosmosa vēstures. Bet Bībelē ir otrādi - kosmosa vēsture ir daļa no draudzes un tautas vēstures. Tā tur ietilpst. Tādēļ, ka visa pasaule radīta dēļ Dieva tautas. Visa pasaule ir radīta dēļ Draudzes (Baznīcas). Pasaule ir radīta dēļ Kristus.

Tādā veidā mēs ieraugam, ka 1. Mozus grāmatas pirmā nodaļa sevī nes misijas saturu un polemikas raksturu. Tas ir sprediķis par Vienu Vienīgo Dievu. Šis sprediķis stājas pretī lielajam pagānisko dievību Panteonam. Sprediķis ar Misijas uzdevumu un jēgu!!!

 

Tekstuālie akcenti.

Ar kādiem vārdiem sākas Bībele? (iesākumā bija Vārds? - tā parasti atbild)

1 Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.

Kas tas ir “iesākumā”? (Filozofi vienkāršas lietas padara sarežģītas, liekas, ka viss ir skaidrs, kamēr to nepārfrāzē filosofs)

Tas varētu būt laika apstāklis. Vai varbūt vietas apstāklis? (Iesākumā es aizgāju uz koncertu; ielas iesākumā atrodas sporta halle) Kas ir domāts šajā pantā: telpa vai laiks? (Augustīns izdala 6 skaidrojumus un tad piebilst: “ja es būtu Mozus vietā un man vajadzētu pierakstīt augstāko autentiskumu un uzticamību saturošu grāmatu, tad es pacenstos to tā uzrakstīt, lai šajā vārdā būtu ietvertas visas nozīmes”) Tātad: gan laiks gan vieta.

Paralēlā rakstuvieta šai ir “iesākumā bija Vārds” - raksturo vietu. “un Vārds bija pie Dieva”

Jņ. ev. 1: 1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. 2 Tas bija iesākumā pie Dieva. 3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.

Iesākumā – Logosā – Dievišķajā prātā, Dievišķajā Vārdā – Dievs rada pasauli savā nodomā, iecerē un domās.

Ebrejiski “sākums” ir “berešit”. (1. berešit barā Elohim) Ivritā burts “B” rakstās kā iekava “}”. Ivritā lasa no labās uz kreiso pusi.

 

Name

Symbol

IPA

Transliteration

Example

Vet

ב

/v/

v

vote

Bet

בּ

/b/

b

boat

 

Aleph Bet Gimel

Phoenician

Hebrew

Aramaic

Syriac

Arabic

 

ב

 

ܒ

ﺑ,ﺏ

Alphabetic

derivatives

Greek

Latin

Cyrillic

 

Β

B

В Б

Phonemic representation:

b

Position in alphabet:

2

Numerical (Gematria/Abjad) value:

2

 

No šīs iekavas sākas Bībele. Tā ir atvērta uz vienu pusi. - Tas, kas ir bijis pēc iekavas, mēs zinām, bet tas, kas ir bijis pirms, mums nav atklāts, tas ir Dieva noslēpums. Tādēļ uzdot tādu jautājumu “ko darīja Dievs pirms Viņš radīja pasauli?” ir bezjēdzīgs – tas ir noslēpts, Dieva noslēpums. Tas ir noslēpums kaut vai tādēļ, ka pirms tam laiks neeksistēja. Prasīt “ko darīja Dievs pirms tapa laiks?” ir tāds pats jautājums - “cik kg. sver tava sirdsapziņa?” Tās ir nesamērojamas lietas. Sirdsapziņu nesver kilogramos un Mūžība nemērās kategorijās “pirms” un “pēc”.

Tālāk par pantu ebreju valodā - darbības vārds “bara” - viens no pieciem darbības vārdiem ebreju valodā – nozīmē: radoša darbība. Un tieši šis darbības vārds ietver sevī īpašu jēgu- radīt no nekā. Un nekad šis darbības vārds netiek pielietots cilvēka kontekstā. Tikai Dievs var “barā”. Tikai Dievs var radīt no tukšuma. Cilvēks var pārradīt no jau esoša materiāla (matērijas konteksts, psihiskie procesi, grēku nožēlas veidošana, dvēseliskie pārdzīvojumi) bet Dievs var radīt no tā, kas kādreiz vispār nav bijis. Tādēļ “barā” mēs sastopam ļoti reti. Tikai 6 reizes šajā sešu dienu ciklā. Un vēl!!! Tas ir ļoti svarīgi – Psalms Nr. 51: 12 Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! - tajā no jauna radīšanas nozīmē “radi”; es esmu savu sirdi tukšumā pārvērtis ar saviem grēkiem... un no šī tukšuma - “barā” - radi no jauna mani, Kungs! Tātad, tas nav izveidot, uztaisīt, uzmeistarot no kaut kā, kas iepriekš bijis.

Tālāk ir vēl viens noslēpumains vārds “Elohim” – tas ir daudzskaitlis: latviski precīzi “Dievi”. Krieviem ir vēl precīzāks tulkojums: “Господа”. (Vienskaitlis ebrejiski ir “Eloah” - “Dievs” jeb krieviski “Господь”) “Elohim” ir attiecināms uz cilvēkiem, raksturojot to statusu – tā tika saukti ebreju Soģi, tika uzrunāti Ķēniņi un varēja tikt uzrunāti tautas vecaji, bet šeit runa noteikti nav par cilvēku.

Tātad kādēļ daudzskaitlis? Precīzi tulkojams “Iesākumā Dievi (daudzskaitlī) radīja (lietots vienskaitlī)” Krieviski ir labāk saprast “вначале Боги сотворил”. Ja būtu abi daudzskaitlī, tad tā būtu tipiska pagānisma koncepcija. Bet “barā” ir nepārprotami vienskaitlī. Jūdu tradīcija skaidro, ka daudzskaitļa forma ir pieklājīga uzrunas forma. Mēs arī sakām “uz Jūs”, kad ar pietāti pret cilvēku attiecamies. Tāds pārākuma nozīmīgums un liels Dievišķuma daudzums ir ietverts tajā vārdā.

Bet kristiešu tradīcija to saprot pilnīgi savādāk – tā ir Trīsvienība. Tā ir pat jau otrā norāde uz Dievišķās Trīsvienības brīnumu. Pirmais bija “iesākumā” - Logosā jeb Kristū.

 

Kas ir debesis un zeme?

Interesanti, ka Ebreju valodā nav analoga vārda krievu valodas apzīmējumam “битие” un grieķu valodas vārdam “kosmoss”. Tādēļ, ka ebreji grib pateikt “tas viss, kas ir”, tad viņi saka “debesis un zeme”. Tas ir tāds divējādās pasaules apzīmējums. Divas puses. Tātad pirmais pants: “iesākumā Dievs radīja visu”.

Kaut kādā ziņā mums ir jāuzsver, ka šis pirmais pants ir īss konspekts visām sešām radīšanas dienām jeb pirmajai nodaļai.

Un tālāk sākas īpašie radīšanas notikumi.

2 Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.

Atkal tematiska atkāpe.

Atgriežoties pie iepriekš paustās domas, ka Mozus raksta šo grāmatu Misijas raksturā. Tā nes sevī cīņas sparu (polemizē, izaicina) pret esošo priekšstatu sistēmām daudzās sfērās. Šajā pantā parādās vēl viena šī īpašā Misijas rakstura šķautne.

Šis pants mums norāda, ka Bībele neko mums nesaka par debesīm.

Visa antīkā pasaule bija pilna ar mītiem. Pagāniskā tradīcija mītos skaidro pasaules procesu izcelšanos, to norises un parādības, zemes un debesu lietu mijiedarbību. Tādā veidā formējot cilvēkos reliģisku priekšstatu sistēmu. Arī par Bībeli mēdz teikt, ka tā ir ebreju mitoloģija. Bet mums visiem vajadzētu atcerēties, ka katrai radītai mitoloģijai ir savi likumi, ir likumi cilvēka radošumam pie jebkuras reliģijas veidošanas. Viens no tādiem likumiem ir – kad cilvēks veido savu reliģiju jeb mitoloģiju, tad par centrālo vietu viņš izvēlas kosmiskos stāstus jeb stāstu par kosmosu. Zvaigžņu vēsture - kāpēc piena ceļš, kurš to pienu tur izlēja, kas par strēlnieku, no kurienes radās lielais un mazais lācis, kāpēc uz saules ir plankumi, kāpēc uz mēness ir redzams purniņš? Līdzīga vieta tiek dota lietu izcelsmēm: dzīvnieku vēsture, kāpēc žirafei tik garš kakls, no kurienes zilonim tāds snuķis.

Savukārt Bībele par to absolūti klusē. Nekas ne par ko un nekādā pat līdzīgā veidā netiek klāstīts. Jā ir teikts, ka Dievs radīja ne tikai zemi, bet arī debesis... un vairāk par debesīm ne vārda!!!

Tikai par zemi runa – “tā bija neiztaisīta un tukša”. Austrumu tautas nekad nav pielūgušas zvaigznes vai debesu spīdekļus. Savukārt pagāniskajā reliģijā tās visas ir dievības jeb dievi. Tieši tāpēc Mozus par šiem dieviem neko nerunā, šīs ir Dieva radītas zvaigznes un viss.

Pat tad, kad mēs lasīsim ceturtās dienas radīšanas procesu mēs ieraudzīsim, ka Mozus pat nosaukumus nemin tiem radītajiem debesu spīdekļiem - “14 Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, 15 un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa. 16 Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. 17 Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi 18 un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam. 19 Un tapa vakars un tapa rīts - ceturtā diena.“

Mēs gribētu teikt Saule un Mēness, bet Bībele to nesauc vārdos. Bībele – demitoloģizē pasauli!!! Attālina cilvēku no pasakas un māca stingri nostāties uz kājām patiesības realitātē.

Skatieties – Mēness priekš babilonieša ir Astarte; Saule priekš ēģiptieša – Ra. Savukārt Bībele saka – ka Dievs divas lampas piekāris. :) Dievs it kā speciāli grib uzsvērt, ka viss ir cilvēka dēļ radīts, lai apkalpotu cilvēku - Kosmoss ir komunālā saimniecība, kas kalpo cilvēkam. Tas nevar tikt pielūgts.

Mums tiek dots cits akcents – “bet zeme bija neiztaisīta un tukša”. Liksim debesis mierā.

Kāpēc neiztaisīta?

Vasilijs Lielais ļoti ģeniāli uz to atbild “видеть было некому, потому и безвидна”. Doma tāda, ka nebija vēl cilvēka.

Tomēr vajadzētu skaidrot citādi: tā bija vēl amorfa – bez skata un cēluma. Jau viduslaiku baznīctēvi izsakās, ka tur ir domāts vienkārši pirmmatērijas kopums no kuras pēc tam viss tiek darīts, formēts: saule, planētas, dzīvnieki, cilvēki. Pirmmatērija.

...un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” - ebrejiski “ruah” (Gars) ir tulkojams arī kā vējš. Kristiešiem te ir vēl viena norāde uz Trīsvienību.

Lidinājās – ebrejiski “mirahafed” bet autentiskā nozīme ir tuvāk saklausāma krievu valodā “носилсья” no vārda “нестись” - perēt, izsēdēt, izlolot. Tas Ruah - Dieva gars – nevis pūš no stūra uz stūri, uz visām debess pusēm, skraidot pāri pasaules okeāniem, bet, kā putns izperē savus mazuļus, “Ruah” izsēž pasauli kā olu. Ar savu mīlestību, kā spārniem apsedzot un glabājot. Dievs 2. Mozus grāmatā precīzi sevi salīdzina ar Ērgli, kurš perē (tā vārda nozīmē nevis tulkojumā) Izraēlu.

  • Mt. ev. 23: 37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.

  • Lk. ev. 13: 34

Apbrīna vērts ir tas, ka pirmajos pantos Bībele mums atklāj unikālo Dieva mīlestību, kas ar savu siltumu silda pasauli kopš radīšanas sākuma.

Jebkurā mitoloģijā pasaule rodas karu rezultātā, bet šeit siltas un maigas dēšanas un perēšanas rezultātā. Šeit nav kā Hinduisma vai grieķu eposā - kosmiskā kara, ļaunuma spēku, materijas un garu sadursmju. Bībeles pasaules izcelsmē nav karš, bet gan Dieviškās Mīlestības Vārds.

Bībelē nav arī nekādas teogonijas3 (dievu izcelšanās). Visa mītiskā reliģija ir pilna ar stāstiem par dievu izcelsmi, dievu ģimeni – tas Dievs radīja to dievu, dzemdināja citu, no tās dzemdināja vēl citu, kāds kaut ko no viena dieva nocirta un tas izveidojās par tādu dievu utt. Piemēram, Atēna no kurienes radās? Izgāja no Zeva galvas. Bet kā viņa tur nokļuva? Zevam bija sieva vārdā Metida. Viņi salamājās. Dievs gribēja Metidu likvidēt. Bet problēma tāda, ka pat Zevam nebija nemaz tik vienkārši ar Metidu tikt galā, jo viņa spēja pārvērsties par jebko un jebkādā lielumā, kā cilvēkēdājs no pasakas “Kaķis zābakos”. Un Zevs izdomā viltību un saka – vai tiešām tu vari jebkādu formu pieņemt? Metida saka – jā. Zevs – nu, bet vai vari maza kļūt? Viņa parāda, ka var. Tad Zevs šo ņem un apēd. Bet Metida jau bija grūta no Zeva tajā laikā. Grūta ar Atēnu. Tādā veidā Atēna nokļuva Zeva galvā. Mīļa bērnu pasaciņa. Un tādu ir daudz grieķu eposos. (Afrodīte iznāk no jūras putām. Un putas no kurienes bija !!! neteikšu kāds nocirsts miesas loceklis.

Lūk, Bībelē nav nekādas teogonijas un dievu cīņas, kuru rezultātā viss rodas un mainās.

 

Turpinām par pantu: “...un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Paklau, bet no kurienes ūdens uzradās, jo pirms tam par ūdeni nav ne vārda. Lieta tāda, ka antīkajā filosofijā un pasaules mitoloģijā ūdens ir pirmmatērijas simbols. Tam nav formas. Amorfa substance. Apeirons4.

Ūdeņi” ir šis analogs jeb sinonīms tekstam “neiztaisīta un tukša” - bezformas pasaules okeāns. Un Dieva gars to silda (perē), lai tajā rodas dzīvība.

 

Nākamais process..

3 Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. 4 Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. 5 Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.”

Šeit mums ir jānofiksē kāds princips, kurš kā formula caurvīs visu pasaules radīšanas procesu - “un Dievs sacīja:” Izsakās, izrunāts tiek vārds! Šeit atkal mēs ieraugām Vārdu – Dieva Logosu, kurā visa pasaule tiek radīta. Atkal norāde uz Trīsvienību.

Tomēr īpaši jāatzīmē, ka šis ir tas pats Logoss, kurš top miesa (Jņ. ev. 1: 14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva Vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.)

Mēs to ieraugam pašās pirmajās Bībeles lapās un tāpat arī pašā Bībeles centrā jeb kulminācijā, kad tas pats Logoss tiek sists krustā Golgātā un tas pats Logoss, kurš Augšāmceļās (Ef. 5: 23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.) un tas pats, kurā mēs paši tiekam pestīti (Ebr.2:14 Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, 15 un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā.) UN GALVENAIS, ka tas pats, kurā visa pasaule ir radīta!!!

Respektīvi, krustā sists ir tas pats Vārds, kurā pasaule tiek radīta un uzturēta. Iespējams, ka tā zemestrīce pēc Kristus nomiršanas pie krusta bija mums zīme, lai aizdomājamies par notikušo. Līdzīgi arī tā zemestrīce, kad Kristus Augšāmcēlās. Un, pārfrāzējot Juri Rubeni, no viņa grāmatas “Sirds Zemestrīce” iespējams, ka tieši tādēļ Dieva Vārds izraisa zemestrīci mūsu sirdīs, kad iedzimst ticība.

Ejam tālāk. Dievs pasaka un --- ???

Un gaisma tapa” - nekādas pretošanās pazīmju, konfliktu, piepūles, strīdu, konfrontācijas. Mēs atkal redzam šo mīlestības raksturu procesā.

Un tapa vakars un tapa rīts” - ievērojiet, ka Bībelē otrādāks laika skaitījums. Mēs teiktu bija diena un nakts – viena diena. Diennakts Bībeles kontekstā ir nakts un diena jeb vakars un rīts. Kāpēc tas tā?

Viena no teksta koncepcijas versijām ir tāda, ka gaisma uzrodas pirmās dienas beigās. Tātad, sākumā tiek radīta amorfa matērija jeb pirmmatērija (ūdens simbols), tur Gars vēl darbojas tumsā un tad “lai top gaisma”!!! Tātad rīts ir nevis radīšanas sākums, bet kosmiskais rīts ir kā nobeigums pirmajam pasaules tapšanas posmam. Cerības simbolisms. “Paceliet savas acis uz kalniem...”

Tagad mums jāpiefiksē, ka katra radīšanas diena sākas ar nakti. Nakts ir ieņemšanas laiks. Nakts ir radīšanas laiks. Vai kāds man var nolasīt ģeniālu dzejoli, kurš uzrakstīts pusdienlaikā? Drīzāk tomēr pusnaktī rakstītie dzejoļi mums nāks prātā. Tādēļ piefiksēsim, ka Bībele mums māca nevis par radīšanas dienām, bet radīšanas naktīm. Tas ir mums neaizsniedzams noslēpums, kad no nebūtības rodas būtība, no nedzīva rodas dzīvs, no bezprāta pasaules rodas cilvēks ar prātu. To mēs nekad līdz galam nesapratīsim, no kurienes tas viss?!

...Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.” - vēl viens Bībeles noslēpums. Kāpēc nav teikts Pirmā diena? Vēlāk ir teikts otrā, trešā... bet šeit “viena diena”

Pirmkārt tekstuālā jēga – viena (sevī vienota, nedalīta, viena) (krieviski: “день один” senslāvu “един”). Šeit vakars un rīts (gaisma un tumsa) nestājas pretī viens otram kaut kādās kosmoloģiskās sadursmēs, kā mēs to redzam mitoloģijās un pagānismā. (Jesajas 45: 7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!)

Šeit nav gaismas un tumsas pretīmstāvēšanas. Tādēļ diena ir viena.

Un vēl par gaismu... (vēl taču nav radīta saule un citi gaismekļi) ievērojiet, ka šī gaisma nevis apspīd vai apgaismo kosmosu, bet gan rada un veido. Kosmologi teiktu, ka šeit iet runa par to gaismu, kad notika tas pirmais lielais sprādziens. Nevis apgaismošanas gaisma, bet gan izplatījumu radoša gaisma. Fizikas likums – izplatījums neeksistē ārpus gaismas. Gaisma rada telpu. Tikai enerģijas un matērijas klātbūtne izveido izplatījumu. Piemēram, kosmologi teiktu tā: “Gaisma ir šī enerģija, kura matēriju, sprādziena rezultātā, pārvieto ar gaismas ātrumu un rodas izplatījums”.

Tomēr mūs vairāk interesē filosofiskā jeb teoloģiskā jēga. Šeit parādās kaut kas unikāls – Dievs rada Gaismu, kurai jākļūst par pamatu visai pasaules uzbūvei un radīšanai. Rodas jautājums – vai šī Gaisma ir zudusi vai tomēr mēs varam to ieraudzīt? Šeit mēs atrodam pamatojumu daudzajām tradīcijām – kā atsaukties Kristus aicinājumam uz svētdzīvi? Pieskāriens šai Gaismai ir ticīgo motivācija dažādām garīgām praksēm. Tomēr jāuzmanās no savaldzinājuma idejas. (sakne: Valgs)

Šo konceptu uztur visas pasaules reliģijas. Dvēseles higiēna. Garīgi vingrinājumi. Meditācijas. Tas viss var sekmēt cilvēka meklējumus pēc šīs Gaismas gan savā dvēselē gan arī pārdabiskā veidā šajā pasaulē.

Tomēr tas, ko mēs sevī atklājam nav tā neradītā Gaisma, paša Dieva spožums (to kristieši sauc par “благодать” - Dieva svētība un pārpilnība), kas rada visu pasauli, bet gan tās atspulgs mūsu dvēselē. To pateiks tikai kristieši, jo pagāniskās reliģijas praktiķi, atklājot šo savas dvēseles gaismu, iesauksies: “šī ir tā Dievišķā Gaisma!!!, Es esmu dievs.” Kristiešiem šie draudi arī nebūt nav izslēgti.

 

Atgriežamies pie “viena diena”. Vēl viens aspekts.

Kristus par sevi saka, ka “es esmu Alfa un Omega, sākums un beigas”. Kas ir pirmā radīšanas diena. Visums ir tikko piedzimis. Tas ir tikko izgājis no ... kurienes? ... no Mūžības. Un tagad padomāsim par to kā varētu definēt, kas ir robeža? Robeža dialektiski varētu būt tā, kas atdala divas dažādas telpas. Piemēram, Latvijas un Krievijas robeža. Kam pieder pati robežas līnija? Piemēram Jēkabpils un Krustpils robežšķirtne ir Daugava. Kam tā pieder? Vai Krustpils makšķernieki drīkst ķert tajā zivis? Jā! Vai Jēkabpils makšķernieki drīkst? Arī Jā! Bet vai kuldīdznieki? Skaidrs, ka nē! :) Lai ķer savā upē!

Tad lūk, robeža pieder abām robežas atdalītajām pusēm jeb daļām. Respektīvi, pirmais laika mirklis robežojas ar Mūžību. Un tādēļ mēs varam uzsvērt, ka pirmais laika mirklis, pirmais esības vēstures mirklis vēl nav atdalījies no Mūžības. Tas joprojām vēl pastāv Mūžībā. Viena diena saskaras ar Mūžību.

“Dievs no Mūžības runā uz laika apli” - Святитель Филарет Московский

es esmu Alfa un Omega, sākums un beigas – mēs izgājām no Mūžības un tajā mums jāatgriežas; mēs izgājām no Dieva un pie Dieva mums jānāk atpakaļ – tādēļ šī pirmā diena ir nevis vienkārši pirmā diena (vai diena Numur 1) bet gan viena diena pati par sevi (bez dalījuma, ar vienojošo).

Šeit klāt vēl par Bībeles ciparu simboliku.

Visa pasaules radīšanas vēsture iedalās astoņos ciparos. Sešas radīšanas dienas. Bet septītā diena - kas tas ir? Kad Dievs atpūtās. Šī septītā diena ir cilvēka vēstures diena – kad nerada Dievs, bet gan sāk radīt cilvēks. Septītā diena ir no Ādama radīšanas dienas līdz Kristus otrai atnākšanai.

Mēs dzīvojam septītajā dienā. Dievs pats no jauna neko nerada, bet gan palīdz mums, ja mēs vēlamies radīt.

Tad vēl ir astotā diena. Tā ir tiesas diena. Kad notiek atgriešanās Mūžībā. Diena, kurā pasaule tiek apskaidrota.

Šeit ir būtiski saprast, ka svētdiena nav septītā diena (septītā diena ir sestdiena, pēc autentiskā kalendāra – sabats). Svētdiena ir astotā diena un reizē pirmā. Kāpēc astotā? Bībeles simbolika astotā diena ir simbols Kristus otrai atnākšanai. Euharistijā (Svētā Vakarēdiena svinēšana, baudīšana) kas notiek svētdien, ko mēs darām? – vienojamies ar Mūžību caur Kristu. Šī laika robežšķirtne izzūd no Dieva svētības un pārpilnības žēlastībā tieši Svētajā Vakarēdienā. Cilvēks pievienojas Mūžībai. Šī ir astotās dienas simbolika.

Diena pirmā un diena astotā savienojas jeb saslēdzas kopā. Dieva radītā mūsu vide (laiks un telpa) vienojas ar Mūžību. Tādēļ tā tiek nosaukta par vienu dienu nevis pirmo. Tādēļ Svētajā Vakarēdienā mēs vienojamies ar Mūžību (visu universālo Baznīcu, Kristus Miesu un Dievu) tieši svētdien – kad ir Alfa un Omega reizē. Tādēļ mēs esam pārliecināti, ka jau šeit sākām dzīvot Mūžīgo dzīvību Kristū.

(turpinājums 2. lekcijā)

Sagatavojis Mareks Sarnovskis (22.10.2010.)

par pamatu ņemta KPB protodiakona A. Kurajeva lekcija “Par pasaules radīšanu”

1http://en.wikipedia.org/wiki/Bhagavad_Gita

2No grieķu valodas ἄθεος (atheos) – bez dieva

3Teogonija. Izcelsme - sengrieķu theos ‘dievs’ + gonē ‘dzimšana’. Mīti par dievu izcelšanos.

4Apeiron is a Greek word meaning unlimited, infinite or indefinite from a, "without" and peirar (Greek: πεῖραρ), "end, limit", the Ionic Greek form of pera (Greek: "πέρα"), "beyond, further".

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 04 augusts 2011 17:46
 

Komentāri  

 
0 # Dāvida dēls 2010-11-12 21:48
Kur tu tam visam rauj laiku??? Klau, ta jau Igoram viss ir štokos(tā vai citādi)- dara visu, kā teikts, ta jau mēs esam kkādi klauni/pārkāpēji čāpodami uz baznīcu astotajā/pirmajā dienā(lasi-ne pavēlētajā sabatā),mm?
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Mareks 2010-11-13 00:08
Edžiņ, septītā diena ilgst līdz Kristus otrai atnākšanai. Mēs tajā dzīvojam. Taču, katru reizi saskaroties, ar šo astotās dienas avansu Svētajā Vakarēdienā, mēs atkārtoti atskārstam, ka dzīvojam Mūžībā jau tagad. Viena diena, vienota sevī, vienota laika aplī (astotā) un ar mūžību.
Adventisti gvelž pilnīgu sviestu par sabatu, kurš jāpilda matemātiska likuma dēļ.
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Dāvida dēls 2010-11-12 21:48
Labs, lai gan ilgi košļājams raksts.
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Mareks 2010-11-13 00:11
Pakošļā gan. :)
Rabīni aizliedza šo nodaļu lasīt ebreju jauniešiem līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai. Baidījās, ka ielasīs tur visādas lietas un interpretēs visādas dumības.
Tomēr arī tas nenostrādāja. Ir ļoti daudz smieklīgu un zinātniski nejēdzīgu skaidrojumu par šo nodaļu Ebreju reliģiskajā skolā. :)
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Emanuel 2017-07-20 01:50
Hi guys! Who wants to see me live? I'm live at HotBabesCams.com, we
can chat, you can watch me live for free, my nickname is Anemonalove: https://3.bp.blogspot.com/-u5pGYuGNsSo/WVixiO8RBUI/AAAAAAAAAFA/JWa2LHHFI2AkHParQa3fwwHhVijolmq8QCLcBGAs/s1600/hottest%2Bwebcam%2Bgirl%2B-%2BAnemonalove.jpg , here is my
pic:

https://3.bp.blogspot.com/-u5pGYuGNsSo/WVixiO8RBUI/AAAAAAAAAFA/JWa2LHHFI2AkHParQa3fwwHhVijolmq8QCLcBGAs/s1600/hottest%2Bwebcam%2Bgirl%2B-%2BAnemonalove.jpg
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Jonathan 2017-11-04 07:25
This site really has all of the info I needed about
this subject and didn?t know who to ask.

Feel free to surf to my web blog regarding wedding dresses (1i1.me: http://1i1.me/4f)
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Randolph 2017-11-13 23:07
And these stores will be able to provide you with tthe rings att discount prices because oof the
low overheads. Platinum can be quite popular selection ffor rings but it is quiute expensive metal.

Twisting, warping or shifting that could loosen the stones is considered the most common damages that will
afflict tiffany or prong settings.

my blog post - wedding planning timeline 5 mopnths [Floy: https://jadecrewblog.wordpress.com]
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Brenton 2017-11-14 06:46
What is new: Suggestion the season with NBA LIVE Mobile
off!

Also visit my weblog nba live mobile cheats: http://wallinside.com/post-61230293-nba-live-mobile.html
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # Alexandria 2017-11-15 10:07
Be beneficiant along with your meat!

my web page :: digimonlinks hack: https://www.npmjs.com/package/digimonlinkshackcheatsnosurvey
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 
 
0 # AryBaique 2018-02-22 08:51
Propecia Adsl Cialis Online Ohne Rezept Clobetasol With Next Day Delivery cialis Buy Clomid 100mg Uk
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt